Posted by Stāsts sākas ar to, ka draugs iegādājās zemes īpašumu, kur būvēt savu nākotnes sapņu māju un iekārtoties omulīgai dzīvošanai. Īpašums ļoti ainavisks, ar meža malu un upītes krastu, ar pļavām un krūmājiem. Sākotnējais budžets iztērēts par zemes iegādi, un līdz dzīvojamās mājas būvniecībai kāds laiks vēl ko krāt spēkus un resursus, arī precizēt idejas un vajadzības. Savukārt īpašumu ir aizraujoši apdzīvot un sākt kopt jau šobrīd, un tā dabiski rodas nepieciešamība gan pēc kādas novietnes instrumentiem, lāpstai, motorzāģim u.c. kā arī pajumtes pašiem, kur ieturēt maltīti, pasnaust diendusu, paglābties no lietus. Šīs vajadzības un idejas draugs izklāstīja man, un jautāja, vai būtu iespējams projektēt kādu nelielu omulīgu ēku šādām funkcijām, kura būtu arī iespējami ekonomiski un veikli uzbūvējama.
Līdzīga vīzija par minimālistisku nakšņošanu/dzīvošanu sīku izmēru mājelēs un ēkās jau bija risināta arī agrāk dažādos projektos un idejās, šoreiz – īpaši kompakta ēka, kuras pirmo projekta versiju pasūtītājs vēlējās vēl divkārt samazināt, un tā, izveidojām projektu palīgēkai, kuras pirmajā stāvā – instrumentu novietne un ērts sols pusdienošanai, zābaku vilkšanai, atpūtai – un otrajā stāvā – ērta omulīga guļvieta diviem – draugam un viņa dzīvesbiedrenei.
Rasējumos redzamas abas versijas, protams, mazākā versija ir gan omulīgāka, gan arī ātrāk uzbūvējama, tai nepieciešams mazāk materiālu.
Sekojoši redzams arī būvniecības process, soli pa solim, kopā būvniecība strādājot divatā aizņēma 11 stundas, darbojāmies pie mājiņas divas dienas. Materiālus nogādājām ar piekabi un vieglo auto, bija jābrauc 200 kilometri, līdzi paņemti arī instrumenti, akumulatori u.c. nepieciešamais. Būtiski bija izvēlēties labu vietu ēkai, kur tā labi iederētos arī nākotnē, kad īpašums kļūtu vairāk apdzīvots un būtu uzceltas arī citas ēkas. Rezultātā ēka novietota blakus kuplai eglei, ar skatu no durvīm/loga uz upes pusi un ar iespēju labi pārskatīt īpašumu.
Pirmajā dienā uz zemes līmeniski nolikām atvestos betona klučus, pamatu izveidei, un virs tiem uzbūvējām ēkas karkasu, nesošās konstrukcijas, jumtu, jumta pasijas un spāres, kā arī iesedzām jumtu ar zaļā jumta segumu – vietējām velēnām. Šai ēkas projektā izmantoti vairāki inovatīvi risinājumi, kas ļauj būvniecībai ritēt iespējami veikli – ietaupot laiku un izdevumus. Viens no šādiem risinājumiem, kuru esmu pārbaudījis arī citās pašrocīgi būvētās koka statņu ēkās – ir diagonālais latojums. Zinot to, ka sienas tiks apšūtas ar dēļiem, trinītī, un vertikāli – jo tas ir ilgmūžīgākais dēļu apdares veids, ir skaidrs, ka nepieciešams latojums, pie kā naglot dēļus, par cik nesošie statņi arī ir vertikāli un ar atstatumu, kurš nekādi nesakrīt ar dēļu platumu. Kādas ir diagonālā latojuma priekšrocības – diagonāls latojums notur sienas statņus pret šķiebšanos, tas kalpo tieši tā pat kā starp statņiem iebūvējami diagonālie atgāžņi, tikai, atgāžņus iebūvēt ir krietni darbietilpīgāks process, savukārt latojums – šā vai tā ir nepieciešams, un te tas pilda divas funkcijas reizē.
Otrs inovatīvs risinājums ir balstoties paša pieredzē un novērojumos izstrādātais zaļā jumta “pīrāgs”. Pats zaļais jumts – ir ļoti labs jumta segums, ar to, ka tā kalpošanas laiks ir izcili garš, ja ne pat visgarākais no visiem iespējamajiem jumta segumiem. Savukārt zaļā jumta veidi, un pīrāgi ir ļoti daudz, internetā ir atrodamas dažādas “receptes”, dažādi materiāli un dažādi augi, kuriem augt uz zaļā jumta. Daži no zaļā jumta izveides materiāliem sasniedz pat 150 eiro izmaksas par kvadrātmetru, salīdzinājumam – skārda segums maksā 15-20 eiro par kvadrātmetru. Vērojot dažādus uzbūvētus zaļos jumtus, Norvēģijā, Zviedrijā, kā arī jumtus, kuri ir kļuvuši par zaļiem tepat Latvijā, lai arī sākotnēji nav bijuši zaļi – var izsecināt diezgan vienkāršu secinājumu – ja neiejaucas un netraucē – Dabai ir tendence augt un zaļot jebkur, nešķirojot vai tas ir jumts vai mauriņš, mežs vai bruģis. Pat kailā ķieģeļu un cementa javas mūrī ieaug bērzi, zāle, sūnas, ja kāds tos regulāri neplūc laukā, un ja tur ir kāda lāse mitruma, nokrišņu. Attiecīgi arī šo zaļā jumta risinājumu veidoju nodrošinot nepieciešamos apstākļus un funkcijas, kas no jumta tiek prasītas. Pirmkārt – hermētiskums – ūdensnecaurlaidība, otrkārt – abrazīvums, negludums – neslidenums, lai sūnas un velēnas nešļūktu nost, un treškārt – pamata materiāls zaļajai dabiskajai kārtai – visvienkāršākais un parocīgākais – velēna no tuvējās apkārtnes.
Hermētiskumu nodrošina 4 kārtas pvc membrāna, virs tās ir raupjš stiklšķiedras zemapmetuma siets, dažās kārtās, un virs sieta – velēna, orientējoši 7-10cm biezumā. Pārāk plāna velēna varētu kļūt pārāk viegla sausajos periodos, un tad slikti pretoties stipriem vējiem, vētrām, tādēļ drošāk griezt velēnu gana biezu, lai tā radītu zināmu masu, smagumu jumtam. Vērojot vairākus gadus šādi veidotos jumtus, var redzēt, ka ir augi, kuriem šādi apstākļi patīk labāk, kā citiem, un notiek dabiska pielāgošanās, dabiska atlase – uz jumta paliek tās kultūras, kuras tur jūtās labi, un neaug citas, piemēram, gandrīz nemaz neaug koku dzinumi, atvases, neaug mitrumu mīloši augi, bet aug izturīga sīksta zāle, mētra, kā arī ļoti labi jūtas sūna, kas lēnītēm iekaro sev mitrākās vietas – tas ir jumta apakšdaļu, kur mitrums uzkavējas ilgāk.
Šāds zaļā jumta risinājums izmaksā lētāk, kā skārda seguma jumts, bet tā kalpošanas laiks būs ievērojami garāks, to nodrošina velēna/sūna, kas pasargā hidroizolācijas membrānu no saules – UV starojuma. Kā zināms, ultravioletais starojums no saules gaismas ir tas, kas spēj noārdīt visu, visdažādākos polimēru un laku un krāsu pārklājumus, gan cietas, gan mīkstas šķiedras, koku, akmeni utt. Zaļais klājs no saules nebaidās, tas izmanto sauli fotosintēzei, savai augšanai, enerģijai, mirušās lapiņas, saknītes, rada augsni turpmākai augu attīstībai.
Pēc neskaitāmajiem zaļā jumta plusiem, der atzīmēt dažus mīnusus – zaļais jumts ir piemērots salīdzinoši lēzeniem jumta slīpumiem, kā arī, zaļā jumta maksimālais svars (kopā ar Latvijas maksimālo slapjā sniega slodzi reizi 30-50 gados) 500kg uz kvadrātmetru, jeb, precizējot – kvadrātmetrs slapjas velēnas sver ap 100kg, un 400kg ir maksimālā sniega slodze. Izveidojot pietiekami noturīgu jumta konstrukciju, par šiem skaitļiem var aizmirst, un dzīvot turpmākos gadu desmitus nedomājot ne par sniega šķūrēšanu no jumta, ne citām raizēm. Vēl, interesants novērojums – kad tikko uzmontēts velēnu jumts saņem kārtīgu lietus gāzi – ļoti ilgi no jumta neparādās ne piles, tās sāk pilēt vēlāk, un pil ilgi pēc tam, kad lietus ir beidzies. Un varētu domāt, ka lietus noskalos nost no jumta visu melnzemi – bet nekā, melnzeme turās kopā ar velēnas saknēm, un pilošais ūdens ir dzidrs, bez dubļiem vai melnzemes.
Atgriežoties pie būvniecības – pirmajā cēlienā, dienā – tapa karkass un jumta segums – otrajā dienā – dēļu apšuvums, durvis, logi, jumta malu apdare, lāva, grīda u.c. lietas, pēc kuru paveikšanas augšstāvā jau varēja atlaisties, atpūtināt muguru:) Ēka izdevās ļoti omulīga, augšstāvā var snaust vai nakšņot ēkas īpašnieks ar savu dzīvesbiedreni, ir silti, patīkami, ar labu skatu uz ainavu pa abiem logiem, apakšstāvā – var stāvēt dubļainie apavi, lāpstas, instrumenti, pārtika, drēbes – viss saimniecībā un dzīvošanā nepieciešamais, kā arī apakšstāvā ir sols-lāva, kur ērti piesēst, lai ieturētu maltīti, vai saģērbtos.
Sajūta, aizbraucot uz savu īpašumu – kad tur ir iespēja atpūsties, nakšņot, dzirdēt kā naktī dzied putni, brīkšķina zarus meža zvēri, pamosties savā zemē un darboties – ir pasakaini laba, novēlam to izbaudīt katram!
Ieskats ēkas projekta rasējumos, un būvniecības process bildēs:
Priecīgu un omulīgu dzīvošanu!!!
Projektu veikals 